अस्य श्रीरामरक्षास्तोत्रमन्त्रस्य, बुधकौशिक ऋषिः।श्रीसीतारामचन्द्रो देवता, अनुष्टुप् छन्दः।सीता शक्तिः, श्रीमद् हनुमान् कीलकम्।श्रीरामचन्द्रप्रीत्यर्थे रामरक्षास्तोत्रजपे विनियोगः॥
asya śrīrāmarakṣāstotramantrasya, budhakauśika ṛṣiḥ,śrīsītārāmacandro devatā, anuṣṭup chandaḥ,sītā śaktiḥ, śrīmad hanumān kīlakam,śrīrāmacandraprītyarthe rāmarakṣāstotrajape viniyogaḥ.
विनियोग — इस रामरक्षा स्तोत्र-मंत्र के ऋषि बुधकौशिक हैं; देवता श्रीसीतारामचन्द्र; छन्द अनुष्टुप्; शक्ति सीता; कीलक श्रीमान् हनुमान — और श्रीरामचन्द्र की प्रसन्नता के लिए इसका जप विनियुक्त है।
The viniyoga — of this Rama-raksha mantra the rishi is Budha Kaushika; the deity Shri Sita-Ramachandra; the metre anushtubh; the shakti Sita; the kilaka Hanuman — and its japa is appointed for the pleasure of Shri Ramachandra.
ध्यायेदाजानुबाहुं धृतशरधनुषं बद्धपद्मासनस्थंपीतं वासो वसानं नवकमलदलस्पर्धिनेत्रं प्रसन्नम्।वामाङ्कारूढसीतामुखकमलमिलल्लोचनं नीरदाभंनानालङ्कारदीप्तं दधतमुरुजटामण्डनं रामचन्द्रम्॥
dhyāyedājānubāhuṁ dhṛtaśaradhanuṣaṁ baddhapadmāsanasthaṁpītaṁ vāso vasānaṁ navakamaladalaspardhinetraṁ prasannam,vāmāṅkārūḍhasītāmukhakamalamilallocanaṁ nīradābhaṁnānālaṅkāradīptaṁ dadhatamurujaṭāmaṇḍanaṁ rāmacandram.
ध्यान — जिनकी भुजाएँ घुटनों तक हैं, हाथ में धनुष-बाण, पद्मासन में बैठे; पीत वस्त्र पहने, नये कमल-दल से होड़ लेते नेत्र, प्रसन्न मुख; बाईं गोद में बैठी सीता के मुख-कमल से मिली दृष्टि; मेघ-सी कान्ति, नाना अलंकारों से दीप्त, बड़ी जटाओं से मण्डित — ऐसे रामचन्द्र का ध्यान करे।
The dhyana — arms reaching the knees, bow and arrow in hand, seated in the lotus posture; clad in yellow, eyes rivalling fresh lotus petals, serene; his gaze meeting the lotus face of Sita on his left; rain-cloud-hued, lit with many ornaments, crowned with great matted locks — so let Ramachandra be held in the mind.
चरितं रघुनाथस्य शतकोटिप्रविस्तरम् ।एकैकमक्षरं पुंसां महापातकनाशनम् ॥
caritaṁ raghunāthasya śatakoṭipravistaram ,ekaikamakṣaraṁ puṁsāṁ mahāpātakanāśanam.
रघुनाथ का चरित सौ करोड़ विस्तार का है — उसका एक-एक अक्षर भी महापातकों का नाश करने वाला है।
Raghunatha's story runs to a hundred crores in its telling — even one syllable of it destroys the greatest sins.
ध्यात्वा नीलोत्पलश्यामं रामं राजीवलोचनम् ।जानकीलक्ष्मणोपेतं जटामुकुटमण्डितम् ॥
dhyātvā nīlotpalaśyāmaṁ rāmaṁ rājīvalocanam ,jānakīlakṣmaṇopetaṁ jaṭāmukuṭamaṇḍitam.
नील कमल-से श्याम, कमल-नयन राम का ध्यान करके — जानकी और लक्ष्मण सहित, जटा-मुकुट से मण्डित,
Meditating on Rama, dark as the blue lotus, lotus-eyed — with Janaki and Lakshmana beside him, crowned with matted locks,
सासितूणधनुर्बाणपाणिं नक्तञ्चरान्तकम् ।स्वलीलया जगत्त्रातुमाविर्भूतमजं विभुम् ॥
sāsitūṇadhanurbāṇapāṇiṁ naktañcarāntakam ,svalīlayā jagattrātumāvirbhūtamajaṁ vibhum.
हाथों में खड्ग, तूणीर, धनुष-बाण धारे, निशाचरों के अन्तक — जो अजन्मे और व्यापक होकर भी अपनी लीला से जगत की रक्षा को प्रकट हुए,
sword, quiver, bow and arrow in hand, ender of the night-rovers — unborn and all-pervading, yet come forth in his own play to guard the world,
रामरक्षां पठेत्प्राज्ञः पापघ्नीं सर्वकामदाम् ।शिरो मे राघवः पातु भालं दशरथात्मजः ॥
rāmarakṣāṁ paṭhetprājñaḥ pāpaghnīṁ sarvakāmadām ,śiro me rāghavaḥ pātu bhālaṁ daśarathātmajaḥ.
वह पापों को हरने वाली, सब कामनाएँ देने वाली रामरक्षा बुद्धिमान पढ़े। मेरा सिर राघव रक्षें, भाल दशरथ के पुत्र।
let the wise read this Rama-raksha, destroyer of sins, giver of every wish. May Raghava guard my head; the son of Dasharatha, my brow.
कौसल्येयो दृशौ पातु विश्वामित्रप्रियः श्रुती ।घ्राणं पातु मखत्राता मुखं सौमित्रिवत्सलः ॥
kausalyeyo dṛśau pātu viśvāmitrapriyaḥ śrutī ,ghrāṇaṁ pātu makhatrātā mukhaṁ saumitrivatsalaḥ.
कौसल्या के पुत्र दृग रक्षें, विश्वामित्र के प्रिय कान; यज्ञ के रक्षक नासिका रक्षें, सौमित्रि के वत्सल मुख।
May Kausalya's son guard the eyes; Vishvamitra's beloved, the ears; the saviour of the yajna, the nose; Lakshmana's loving lord, the face.
जिह्वां विद्यानिधिः पातु कण्ठं भरतवन्दितः ।स्कन्धौ दिव्यायुधः पातु भुजौ भग्नेशकार्मुकः ॥
jihvāṁ vidyānidhiḥ pātu kaṇṭhaṁ bharatavanditaḥ ,skandhau divyāyudhaḥ pātu bhujau bhagneśakārmukaḥ.
विद्यानिधि जिह्वा रक्षें, भरत-वन्दित कण्ठ; दिव्य आयुधों वाले कंधे रक्षें, शिव-धनुष तोड़ने वाले भुजाएँ।
May the treasury of wisdom guard the tongue; he whom Bharata reveres, the throat; the bearer of divine weapons, the shoulders; the breaker of Shiva's bow, the arms.
करौ सीतापतिः पातु हृदयं जामदग्न्यजित् ।मध्यं पातु खरध्वंसी नाभिं जाम्बवदाश्रयः ॥
karau sītāpatiḥ pātu hṛdayaṁ jāmadagnyajit ,madhyaṁ pātu kharadhvaṁsī nābhiṁ jāmbavadāśrayaḥ.
सीतापति हाथ रक्षें, परशुराम-विजयी हृदय; खर के ध्वंसक मध्य रक्षें, जाम्बवान के आश्रय नाभि।
May Sita's lord guard the hands; the vanquisher of Parashurama, the heart; the destroyer of Khara, the waist; Jambavan's refuge, the navel.
सुग्रीवेशः कटी पातु सक्थिनी हनुमत्प्रभुः ।ऊरू रघूत्तमः पातु रक्षःकुलविनाशकृत् ॥
sugrīveśaḥ kaṭī pātu sakthinī hanumatprabhuḥ ,ūrū raghūttamaḥ pātu rakṣaḥkulavināśakṛt.
सुग्रीव के स्वामी कमर रक्षें, हनुमान के प्रभु जंघाएँ; राक्षस-कुल के विनाशक रघूत्तम ऊरु रक्षें।
May Sugriva's master guard the hips; Hanuman's lord, the thighs; the destroyer of the rakshasa line, best of Raghus, the loins.
जानुनी सेतुकृत्पातु जङ्घे दशमुखान्तकः ।पादौ बिभीषणश्रीदः पातु रामोऽखिलं वपुः ॥
jānunī setukṛtpātu jaṅghe daśamukhāntakaḥ ,pādau bibhīṣaṇaśrīdaḥ pātu rāmo'khilaṁ vapuḥ.
सेतु बनाने वाले घुटने रक्षें, दशमुख के अन्तक पिंडलियाँ; विभीषण को श्री देने वाले पाँव रक्षें — और राम समूचा शरीर।
May the builder of the bridge guard the knees; the ender of the ten-faced one, the shanks; the giver of Lanka's crown to Vibhishana, the feet — and Rama, the whole body.
एतां रामबलोपेतां रक्षां यः सुकृती पठेत् ।स चिरायुः सुखी पुत्री विजयी विनयी भवेत् ॥
etāṁ rāmabalopetāṁ rakṣāṁ yaḥ sukṛtī paṭhet ,sa cirāyuḥ sukhī putrī vijayī vinayī bhavet.
स्तोत्र स्वयं कहता है — जो पुण्यवान राम-बल से युक्त यह रक्षा पढ़े, वह चिरायु, सुखी, पुत्रवान, विजयी और विनयी होता है।
The stotra says of itself — the man of merit who reads this raksha, charged with Rama's strength, becomes long-lived, happy, blessed with sons, victorious and humble.
पातालभूतलव्योमचारिणश्छद्मचारिणः ।न द्रष्टुमपि शक्तास्ते रक्षितं रामनामभिः ॥
pātālabhūtalavyomacāriṇaśchadmacāriṇaḥ ,na draṣṭumapi śaktāste rakṣitaṁ rāmanāmabhiḥ.
पाताल, भूतल या आकाश में छिपकर विचरने वाले — राम-नामों से रक्षित को देख भी नहीं सकते।
Those that prowl disguised through the netherworld, the earth or the sky cannot so much as look at one guarded by Rama's names.
रामेति रामभद्रेति रामचन्द्रेति वा स्मरन् ।नरो न लिप्यते पापैर्भुक्तिं मुक्तिं च विन्दति ॥
rāmeti rāmabhadreti rāmacandreti vā smaran ,naro na lipyate pāpairbhuktiṁ muktiṁ ca vindati.
राम, रामभद्र, रामचन्द्र — इन नामों का स्मरण करता मनुष्य पापों से लिप्त नहीं होता; भोग और मोक्ष दोनों पाता है।
Remembering Rama, Ramabhadra, Ramachandra — a man is not touched by sins; he finds both enjoyment here and liberation after.
जगज्जैत्रैकमन्त्रेण रामनाम्नाभिरक्षितम् ।यः कण्ठे धारयेत्तस्य करस्थाः सर्वसिद्धयः ॥
jagajjaitraikamantreṇa rāmanāmnābhirakṣitam ,yaḥ kaṇṭhe dhārayettasya karasthāḥ sarvasiddhayaḥ.
जगत को जीतने वाले एकमात्र मंत्र — राम-नाम — से रक्षित इस रक्षा को जो कण्ठ में धारण करे, सब सिद्धियाँ उसके हाथ में रहती हैं।
Guarded by the one world-conquering mantra — Rama's name — whoever wears this at his throat holds every attainment in his own hand.
वज्रपञ्जरनामेदं यो रामकवचं स्मरेत् ।अव्याहताज्ञः सर्वत्र लभते जयमङ्गलम् ॥
vajrapañjaranāmedaṁ yo rāmakavacaṁ smaret ,avyāhatājñaḥ sarvatra labhate jayamaṅgalam.
वज्रपंजर नाम का यह रामकवच जो स्मरण करे — उसकी आज्ञा कहीं नहीं रुकती, सर्वत्र जय-मंगल पाता है।
Who remembers this Rama-armour named the cage of adamant — his word meets no check; everywhere he finds victory and blessing.
आदिष्टवान् यथा स्वप्ने रामरक्षामिमां हरः ।तथा लिखितवान् प्रातः प्रबुद्धो बुधकौशिकः ॥
ādiṣṭavān yathā svapne rāmarakṣāmimāṁ haraḥ ,tathā likhitavān prātaḥ prabuddho budhakauśikaḥ.
जैसा शिव ने स्वप्न में आदेश दिया, वैसा ही प्रातः जागकर बुधकौशिक ने यह रामरक्षा लिख ली।
As Shiva commanded in the dream, so at dawn the waking Budha Kaushika wrote this Rama-raksha down.
आरामः कल्पवृक्षाणां विरामः सकलापदाम् ।अभिरामस्त्रिलोकानां रामः श्रीमान् स नः प्रभुः ॥
ārāmaḥ kalpavṛkṣāṇāṁ virāmaḥ sakalāpadām ,abhirāmastrilokānāṁ rāmaḥ śrīmān sa naḥ prabhuḥ.
जो कल्पवृक्षों के उपवन हैं, समस्त आपदाओं के विराम — तीनों लोकों के अभिराम श्रीमान् राम हमारे प्रभु हैं।
A garden of wish-granting trees, the resting-end of every calamity — Rama, delight of the three worlds, is our Lord.
तरुणौ रूपसम्पन्नौ सुकुमारौ महाबलौ ।पुण्डरीकविशालाक्षौ चीरकृष्णाजिनाम्बरौ ॥
taruṇau rūpasampannau sukumārau mahābalau ,puṇḍarīkaviśālākṣau cīrakṛṣṇājināmbarau.
तरुण, रूप-सम्पन्न, सुकुमार और महाबली; कमल-से बड़े नेत्रों वाले, चीर और कृष्ण मृगचर्म पहने,
Young, made of beauty, tender yet mighty; lotus-wide of eye, wearing bark and the black deerskin,
फलमूलाशिनौ दान्तौ तापसौ ब्रह्मचारिणौ ।पुत्रौ दशरथस्यैतौ भ्रातरौ रामलक्ष्मणौ ॥
phalamūlāśinau dāntau tāpasau brahmacāriṇau ,putrau daśarathasyaitau bhrātarau rāmalakṣmaṇau.
फल-मूल के आहारी, संयमी, तापस, ब्रह्मचारी — दशरथ के ये दोनों पुत्र, भाई राम-लक्ष्मण,
living on fruit and root, restrained, ascetic, celibate — these two sons of Dasharatha, the brothers Rama and Lakshmana,
शरण्यौ सर्वसत्त्वानां श्रेष्ठौ सर्वधनुष्मताम् ।रक्षःकुलनिहन्तारौ त्रायेतां नो रघूत्तमौ ॥
śaraṇyau sarvasattvānāṁ śreṣṭhau sarvadhanuṣmatām ,rakṣaḥkulanihantārau trāyetāṁ no raghūttamau.
सब प्राणियों के शरण्य, सब धनुर्धरों में श्रेष्ठ, राक्षस-कुल के संहारक — वे रघूत्तम हमारी रक्षा करें।
refuge of all beings, best of all bowmen, destroyers of the rakshasa line — may those best of Raghus protect us.
आत्तसज्जधनुषाविषुस्पृशावक्षयाशुगनिषङ्गसङ्गिनौ ।रक्षणाय मम रामलक्ष्मणावग्रतः पथि सदैव गच्छताम् ॥
āttasajjadhanuṣāviṣuspṛśāvakṣayāśuganiṣaṅgasaṅginau ,rakṣaṇāya mama rāmalakṣmaṇāvagrataḥ pathi sadaiva gacchatām.
सजाए धनुष लिए, बाण छूते हुए, अक्षय तूणीर बाँधे — राम और लक्ष्मण मेरी रक्षा के लिए मार्ग में सदा आगे-आगे चलें।
Bows strung, fingers at the arrow, inexhaustible quivers bound on — may Rama and Lakshmana walk ever ahead of me on the road, for my protection.
सन्नद्धः कवची खड्गी चापबाणधरो युवा ।गच्छन्मनोरथोऽस्माकं रामः पातु सलक्ष्मणः ॥
sannaddhaḥ kavacī khaḍgī cāpabāṇadharo yuvā ,gacchanmanoratho'smākaṁ rāmaḥ pātu salakṣmaṇaḥ.
कवच पहने, खड्ग लिए, धनुष-बाण धारे, तरुण — मन के वेग से चलते राम, लक्ष्मण सहित, हमारी रक्षा करें।
Armoured, sworded, bearing bow and arrow, young — may Rama, moving at the speed of thought, with Lakshmana, protect us.
रामो दाशरथिः शूरो लक्ष्मणानुचरो बली ।काकुत्स्थः पुरुषः पूर्णः कौसल्येयो रघूत्तमः ॥
rāmo dāśarathiḥ śūro lakṣmaṇānucaro balī ,kākutsthaḥ puruṣaḥ pūrṇaḥ kausalyeyo raghūttamaḥ.
राम दाशरथि हैं, शूर हैं, लक्ष्मण जिनके पीछे चलते हैं, बली — काकुत्स्थ, पूर्ण पुरुष, कौसल्या के पुत्र, रघूत्तम,
Rama, son of Dasharatha, the hero whom Lakshmana follows, the strong — Kakutstha, the complete man, Kausalya's son, best of Raghus,
वेदान्तवेद्यो यज्ञेशः पुराणपुरुषोत्तमः ।जानकीवल्लभः श्रीमानप्रमेयपराक्रमः ॥
vedāntavedyo yajñeśaḥ purāṇapuruṣottamaḥ ,jānakīvallabhaḥ śrīmānaprameyaparākramaḥ.
वेदान्त से जानने योग्य, यज्ञों के ईश, पुराण-पुरुषोत्तम — जानकी के वल्लभ, श्रीमान्, अप्रमेय पराक्रमी।
knowable through Vedanta, lord of sacrifices, the ancient supreme person — Janaki's beloved, glorious, of measureless valour.
इत्येतानि जपेन्नित्यं मद्भक्तः श्रद्धयान्वितः ।अश्वमेधाधिकं पुण्यं सम्प्राप्नोति न संशयः ॥
ityetāni japennityaṁ madbhaktaḥ śraddhayānvitaḥ ,aśvamedhādhikaṁ puṇyaṁ samprāpnoti na saṁśayaḥ.
स्तोत्र कहता है — जो श्रद्धा से युक्त मेरा भक्त इन नामों का नित्य जप करे, वह अश्वमेध से भी अधिक पुण्य पाता है, इसमें संशय नहीं।
The stotra's own promise — my devotee who daily repeats these names with faith gains merit beyond the ashvamedha, without doubt.
रामं दूर्वादलश्यामं पद्माक्षं पीतवाससम् ।स्तुवन्ति नामभिर्दिव्यैर्न ते संसारिणो नराः ॥
rāmaṁ dūrvādalaśyāmaṁ padmākṣaṁ pītavāsasam ,stuvanti nāmabhirdivyairna te saṁsāriṇo narāḥ.
दूर्वादल-से श्याम, कमल-नयन, पीताम्बर राम की जो इन दिव्य नामों से स्तुति करते हैं — वे संसार में बँधे नहीं रहते।
Those who praise Rama — durva-grass dark, lotus-eyed, yellow-clad — by these divine names are bound to the world no longer.
रामं लक्ष्मणपूर्वजं रघुवरं सीतापतिं सुन्दरंकाकुत्स्थं करुणार्णवं गुणनिधिं विप्रप्रियं धार्मिकम् ।राजेन्द्रं सत्यसन्धं दशरथतनयं श्यामलं शान्तमूर्तिंवन्दे लोकाभिरामं रघुकुलतिलकं राघवं रावणारिम् ॥
rāmaṁ lakṣmaṇapūrvajaṁ raghuvaraṁ sītāpatiṁ sundaraṁ,kākutsthaṁ karuṇārṇavaṁ guṇanidhiṁ viprapriyaṁ dhārmikam ,rājendraṁ satyasandhaṁ daśarathatanayaṁ śyāmalaṁ śāntamūrtiṁ,vande lokābhirāmaṁ raghukulatilakaṁ rāghavaṁ rāvaṇārim.
करुणा के सागर काकुत्स्थ को, गुणों की निधि, विप्रों के प्रिय, धार्मिक — लोकों के अभिराम, रघुकुल के तिलक, रावण के शत्रु राघव को मैं वन्दन करता हूँ।
I bow to Kakutstha, ocean of compassion, treasury of virtues, dear to the wise, righteous — delight of the worlds, tilak of the Raghu line, Raghava the foe of Ravana.
रामाय रामभद्राय रामचन्द्राय वेधसे ।रघुनाथाय नाथाय सीतायाः पतये नमः ॥
rāmāya rāmabhadrāya rāmacandrāya vedhase ,raghunāthāya nāthāya sītāyāḥ pataye namaḥ.
राम को, रामभद्र को, रामचन्द्र को, विधाता को — रघुनाथ को, नाथ को, सीता के पति को नमस्कार।
To Rama, to Ramabhadra, to Ramachandra, to the ordainer — to Raghunatha, to the Lord, to the husband of Sita, obeisance.
श्रीराम राम रघुनन्दन राम रामश्रीराम राम भरताग्रज राम राम ।श्रीराम राम रणकर्कश राम रामश्रीराम राम शरणं भव राम राम ॥
śrīrāma rāma raghunandana rāma rāma,śrīrāma rāma bharatāgraja rāma rāma ,śrīrāma rāma raṇakarkaśa rāma rāma,śrīrāma rāma śaraṇaṁ bhava rāma rāma.
श्रीराम राम, हे रघुनन्दन राम; श्रीराम राम, हे भरत के अग्रज राम; श्रीराम राम, हे रण में कठोर राम — श्रीराम राम, मेरे शरण्य बनो, राम राम।
Shri Rama Rama, joy of the Raghus; Shri Rama Rama, elder of Bharata; Shri Rama Rama, unbending in battle — Shri Rama Rama, be my refuge, Rama Rama.
श्रीरामचन्द्रचरणौ मनसा स्मरामिश्रीरामचन्द्रचरणौ वचसा गृणामि ।श्रीरामचन्द्रचरणौ शिरसा नमामिश्रीरामचन्द्रचरणौ शरणं प्रपद्ये ॥
śrīrāmacandracaraṇau manasā smarāmi,śrīrāmacandracaraṇau vacasā gṛṇāmi ,śrīrāmacandracaraṇau śirasā namāmi,śrīrāmacandracaraṇau śaraṇaṁ prapadye.
श्रीरामचन्द्र के चरणों का मन से स्मरण करता हूँ, वाणी से गाता हूँ, सिर से प्रणाम करता हूँ — श्रीरामचन्द्र के चरणों की शरण लेता हूँ।
Shri Ramachandra's feet I remember with the mind, sing with the voice, salute with the head — in Shri Ramachandra's feet I take refuge.
माता रामो मत्पिता रामचन्द्रःस्वामी रामो मत्सखा रामचन्द्रः ।सर्वस्वं मे रामचन्द्रो दयालु-र्नान्यं जाने नैव जाने न जाने ॥
mātā rāmo matpitā rāmacandraḥ,svāmī rāmo matsakhā rāmacandraḥ ,sarvasvaṁ me rāmacandro dayālu-,rnānyaṁ jāne naiva jāne na jāne.
राम मेरी माता हैं, रामचन्द्र मेरे पिता; राम स्वामी हैं, रामचन्द्र सखा — दयालु रामचन्द्र ही मेरा सर्वस्व हैं; उनके सिवा किसी को नहीं जानता — नहीं ही जानता।
Rama is my mother, Ramachandra my father; Rama my master, Ramachandra my friend — the merciful Ramachandra is my all; other than him I know none — none at all.
दक्षिणे लक्ष्मणो यस्य वामे च जनकात्मजा ।पुरतो मारुतिर्यस्य तं वन्दे रघुनन्दनम् ॥
dakṣiṇe lakṣmaṇo yasya vāme ca janakātmajā ,purato mārutiryasya taṁ vande raghunandanam.
जिनके दाहिने लक्ष्मण हैं, बाएँ जनक-नन्दिनी, और सामने मारुति — उन रघुनन्दन को मैं वन्दन करता हूँ।
With Lakshmana at his right, Janaka's daughter at his left, and Maruti before him — to that joy of the Raghus I bow.
लोकाभिरामं रणरङ्गधीरंराजीवनेत्रं रघुवंशनाथम् ।कारुण्यरूपं करुणाकरं तंश्रीरामचन्द्रं शरणं प्रपद्ये ॥
lokābhirāmaṁ raṇaraṅgadhīraṁ,rājīvanetraṁ raghuvaṁśanātham ,kāruṇyarūpaṁ karuṇākaraṁ taṁ,śrīrāmacandraṁ śaraṇaṁ prapadye.
लोकों के अभिराम, रण-रंग में धीर, कमल-नयन, रघुवंश के नाथ — करुणा-रूप, करुणा के आगार — उन श्रीरामचन्द्र की शरण लेता हूँ।
Delight of the worlds, steadfast in the field of battle, lotus-eyed, lord of the Raghu line — compassion in form, a house of mercy — in that Shri Ramachandra I take refuge.
मनोजवं मारुततुल्यवेगंजितेन्द्रियं बुद्धिमतां वरिष्ठम् ।वातात्मजं वानरयूथमुख्यंश्रीरामदूतं शरणं प्रपद्ये ॥
manojavaṁ mārutatulyavegaṁ,jitendriyaṁ buddhimatāṁ variṣṭham ,vātātmajaṁ vānarayūthamukhyaṁ,śrīrāmadūtaṁ śaraṇaṁ prapadye.
मन के वेग वाले, वायु के समान गतिमान, जितेन्द्रिय, बुद्धिमानों में वरिष्ठ — पवन-पुत्र, वानरों के अग्रणी, श्रीराम के दूत की शरण लेता हूँ।
Swift as the mind, matched with the wind, master of the senses, first among the wise — the son of the wind, chief of the vanaras, Shri Rama's own messenger: in him I take refuge.
कूजन्तं रामरामेति मधुरं मधुराक्षरम् ।आरुह्य कविताशाखां वन्दे वाल्मीकिकोकिलम् ॥
kūjantaṁ rāmarāmeti madhuraṁ madhurākṣaram ,āruhya kavitāśākhāṁ vande vālmīkikokilam.
कविता की शाखा पर चढ़कर मीठे, मधुर अक्षरों में राम-राम कूकने वाले वाल्मीकि-कोकिल को मैं वन्दन करता हूँ।
Perched on the branch of poetry, cuckooing Rama, Rama in sweet and honeyed syllables — to Valmiki the koel I bow.
आपदामपहर्तारं दातारं सर्वसम्पदाम् ।लोकाभिरामं श्रीरामं भूयो भूयो नमाम्यहम् ॥
āpadāmapahartāraṁ dātāraṁ sarvasampadām ,lokābhirāmaṁ śrīrāmaṁ bhūyo bhūyo namāmyaham.
आपदाओं के हरने वाले, सब सम्पदाओं के देने वाले — लोकों के अभिराम श्रीराम को मैं बार-बार नमस्कार करता हूँ।
Remover of calamities, giver of every fortune — to Shri Rama, delight of the worlds, again and again I bow.
भर्जनं भवबीजानामर्जनं सुखसम्पदाम् ।तर्जनं यमदूतानां रामरामेति गर्जनम् ॥
bharjanaṁ bhavabījānāmarjanaṁ sukhasampadām ,tarjanaṁ yamadūtānāṁ rāmarāmeti garjanam.
राम-राम की यह गर्जना — भव के बीजों को भूनने वाली, सुख-सम्पदा दिलाने वाली, यमदूतों को धमकाने वाली है।
This thunder of Rama, Rama — it roasts the seeds of worldly birth, earns joy and fortune, and sends Yama's messengers back afraid.
रामो राजमणिः सदा विजयते रामं रमेशं भजेरामेणाभिहता निशाचरचमू रामाय तस्मै नमः ।रामान्नास्ति परायणं परतरं रामस्य दासोऽस्म्यहंरामे चित्तलयः सदा भवतु मे भो राम मामुद्धर ॥
rāmo rājamaṇiḥ sadā vijayate rāmaṁ rameśaṁ bhaje,rāmeṇābhihatā niśācaracamū rāmāya tasmai namaḥ ,rāmānnāsti parāyaṇaṁ parataraṁ rāmasya dāso'smyahaṁ,rāme cittalayaḥ sadā bhavatu me bho rāma māmuddhara.
जिन राम ने निशाचरों की सेना मारी, उन राम को नमस्कार — मेरा चित्त सदा राम में लीन रहे; हे राम, मेरा उद्धार करो।
To that Rama who struck down the army of the night — obeisance; may my mind stay dissolved in Rama always; O Rama, lift me up.
श्रीराम राम रामेति रमे रामे मनोरमे ।सहस्रनाम तत्तुल्यं रामनाम वरानने ॥
śrīrāma rāma rāmeti rame rāme manorame ,sahasranāma tattulyaṁ rāmanāma varānane.
श्रीराम राम रामेति — मैं मनोरम राम में रमता हूँ। हे सुमुखी (शिव पार्वती से कहते हैं) — राम-नाम सहस्रनाम के तुल्य है।
Shri Rama Rama Rameti — I delight in Rama, the delighter of the mind. O fair-faced one — so Shiva tells Parvati — the name of Rama equals the thousand names.
॥ इति श्रीबुधकौशिकमुनिविरचितं श्रीरामरक्षास्तोत्रं सम्पूर्णम् ॥
iti śrībudhakauśikamuniviracitaṁ śrīrāmarakṣāstotraṁ sampūrṇam.
इस प्रकार बुधकौशिक मुनि का रचा श्रीरामरक्षा स्तोत्र सम्पूर्ण हुआ।
Thus the Shri Rama Raksha Stotra composed by the muni Budha Kaushika is complete.
